4 tūkstoši ķīmisku savienojumu, kuri grauj mūsu veselību

Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies, no kā sastāv cigaretes? Ko satur tabakas dūmi, kurus mēs ieelpojam? Nav brīnums, ka kāds ar šo informāciju saskarsies pirmo reizi – tabakas dūmi satur aptuveni 4 tūkstošus kaitīgu, ķīmisku savienojumu un 40 no tiem ir ļoti kaitīgi veselībai, jo var veicināt saslimšanu ar vēzi, tabakas dūmi satur vairākus simtus kaitīgu inžu: nikotīnu, benzopirēnu, oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu, cianīdu, arsēnu, formaldehīdu u. c.

Cigaretes dūmi satur radioaktīvās vielas – poloniju, svinu, vismutu. Nikotīns kaitīguma ziņā tiek pielīdzināts zilskābei.

Ja jūs dienā izsmēķējat vienu paciņu cigarešu, tad nav grūti sarēķināt, ka jūs gada laikā saņemat 500 rentgena apstarošanu. Kvēlojošas cigaretes temperatūra ir 700 – 900 grādu, smēķētāju plaušas, kuriem aiz muguras pamatīgs smēķēšanas stāžs līdzinās melnai, pūstošai masai. Pēc nikotīna ieelpošanas, tas jau pēc 7 sekundēm ir sasniedzis galvas smadzenes un izraisa asinsvadu spazmas un apgrūtina skābekļa piekļuvi audiem. Smalko asinsvadu spazmas veicina ādas novecošanos. Smēķētājiem ir nepatīkama smarža mutē, viņiem ar laiku, paliek dzelteni zobi, bieži iekaist kakls, paliek sarkanas acis, jo tās visi laiku kairina indīgie, cigarešu dūmi. Visā pasaulē nikotīns tiek pieskaitīts pie atļautām narkotikām, bet no tā, tieši tāpat kā no heroīna un citām smagām narkotikām, izveidojas atkarība… bet tas notiek lēnām, nemanāmi, diezgan ilgā laika posmā.

Smēķēšana izraisa un veicina daudz dažādu slimību, bet trīs no tām ir visvairāk izplatītas – plaušu vēzis, hroniskais bronhīts un koronārās sirds slimības. Jau sen ir pierādīts, ka tabaka 90% ir cēlonis, mirstībai ar plaušu vēzi, 75% mirstībai ar bronhītu un 25% mirstībai ar sirds slimībām. Aptuveni 25% smēķētāju nomirs ātrāk, nekā viņiem paredzēts, kaut gan daudzi no viņiem varētu dzīvot daudz ilgāk. Smēķētāji, kuri ir nomiruši, vidēji ir zaudējuši 15 gadus no savas dzīves.

Smēķēšana ir ļoti kaitīga mūsu veselībai, jo ir pierādīts, ka smēķējošie cilvēki, 13 reizes vairāk slimo ar stenokardiju, 12 reizes ar miokarda infarktu, 10 reizes ar kuņģa čūlu un 30 reizes vairāk ar plaušu vēzi.

Smēķētāju organismā nav tāda orgāna, kuram nekaitētu smēķēšana – nieres un urīnpūslis, dzimumorgāni, asinsvadi, galvas smadzenes un aknas, visi cieš un tiek bojāti.

Pieaugušajiem cilvēkiem nāvējoša deva ir viena cigarešu paciņa, kuras tiek izsmēķēta viena aiz otras, pusaudžiem – puse no cigarešu paciņas.
Pēdējos gados zinātnieki ļoti daudz uzmanības ir veltījuši pētījumiem, kā smēķēšana ir saistīta ar tādu saslimšanu, kā vēzis. Viņi nonāca pie secinājuma, ka benzopirēns un radioaktīvais izotops polonijs 210, ir tās vielas, kuras veicina saslimšanu. Ja smēķētājs mutē paņems dūmus, paturēs tos kādu laiku, bet pēc tam izpūtīs caur lakatu, tad uz balta auduma paliks tumši brūns plankums. Tā ir tabakas darva un tā satur ļoti daudz vielu, kuras izraisa vēzi. Ja truša ausi vairākas reizes pasmērē ar tabakas darvu, tad viņam vēderā izveidosies audzējs.

Pētījumi ir apstiprinājuši faktu, ka tiem cilvēkiem, kuri smēķē, ir lielāka nosliece uz psihisko nelīdzsvarotību, tika noskaidrots, ka cilvēki ar psihiskiem traucējumiem smēķē par 40% vairāk, nekā tie, kuriem nav psihisku traucējumu. Ārsti ir pārliecināti, ka psihiskie traucējumi un smēķēšana, pastiprina viens otru.

Smēķēšanas kaitīgums ir acīm redzams, to saprot visi, gan paši smēķētāji, gan apkārtējie. Ko darīsim, varbūt beigsim smēķēt?