Elektronisko cigarešu nozares attīstība

Kaut gan elektronisko cigarešu ražošana tika uzsākta samērā nesen, šī nozare jau ir paspējusi iziet garu attīstības ceļu. No elektronisko cigarešu sākotnējā pozicionējuma, kas tās drīzāk ierindoja medicīnas preču klāstā, tās ir tikušas atzītas par veselībai kaitīgām un bieži vien pat bīstamākām par tradicionālajām cigaretēm.

Elektronisko cigarešu ražošana tika uzsākta pēc tam, kad 2003. gadā 52 gadus vecais farmaceits Hons Liks no Ķīnas, izgatavoja pirmo elektronisko cigareti. Ideja par elektronisko cigarešu ražošanu viņam radās pēc tam, kad viņa tēvs nomira no smēķēšanas izraisītas slimības. Tā kā arī viņš pats izsmēķēja trīs cigarešu paciņas dienā, Hons vēlējās atrast līdzekli, kas viņam efektīvi palīdzēs atmest smēķēšanu. Pirms elektroniskajām cigaretēm viņš izmēģināja arī daudzus citus līdzekļus smēķēšanas atmešanai, tajā skaitā Ķīnas tautas medicīnas līdzekļus, bet nekas no tā nebija gana efektīvs. Hons, gan nebija pirmais, kas izgudroja elektroniskās cigaretes. Jau 1963. gadā, kad tabakas izstrādājumu lietošana sabiedrībā tika pieņemta kā pilnīgi normāla un nekaitīga, Herberts Gilberts patentēja elektroniskās cigaretes, kurās netika izmantots nikotīns. Šajā laikā gan elektroniskās cigaretes netika atzītas un to ražošana netika uzsākta. Līdz pat 2003. gadam eksistēja tikai ideja par šādām ierīcēm.

Jau 2004. gadā tika uzsākta elektronisko cigarešu ražošana un tirdzniecība Ķīnā, bet 2007. gadā tās tika pārdotas arī Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Sākotnēji tās netika pozicionētas kā alternatīva citiem tabakas izstrādājumiem, bet gan kā līdzeklis, kas palīdz vieglāk atmest smēķēšanu. Elektroniskās cigaretes ļoti strauji guva popularitāti un patērētāju uzticību.

2008. gada septembrī Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization)paziņoja, ka visiem elektronisko cigarešu ražotājiem ir nekavējoties jāpārtrauc apgalvot, ka elektroniskās cigaretes ir drošs un veselībai nekaitīgs veids, kā efektīvi atmest smēķēšanu un atbrīvoties no nikotīna atkarības, jo nav nekādu pierādījumu tam, ka šis produkts ir drošs un efektīvs. Protams, elektronisko cigarešu ražotājiem šādi paziņojumi nepatika, jo tas būtiski ietekmēja elektronisko cigarešu patēriņu. Drīz pēc tam, elektronisko cigarešu ražotājs Ruyan sponsorēja pētījumu, kura rezultāti parādīja, ka viņu ražotie produkti ir no 100 līdz pat 1000 reizēm drošāki un veselībai nekaitīgāki kā tradicionālās cigaretes, jo lietojot elektroniskās cigaretes nikotīns neuzsūcoties plaušās, bet gan paliek augšējos elpceļos.

2009. gada maijā Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration) publicēja pētījumu rezultātus par dieviem populāriem Amerikas Savienoto Valstu elektronisko cigarešu ražotājiem, kas parādīja, ka šo ražotāju produktos, kas tiek pozicionēti kā nikotīna nesaturoši, tomēr satur nelielu nikotīna daudzumu. Vēlāk šī pati organizācija aicināja sabiedrību atturēties no elektronisko cigarešu lietošanas, jo tās satur kancerogēnas vielas un sastāvdaļu, kas ir antifrīzā – dietilēnglikolu. Pārtikas un zāļu pārvalde uzsāka nopietnu cīņu pret elektronisko cigarešu ražotājiem un tirgotājiem.
Paši ražotāji, protams, cīnījās pretī un uzsāka dažādas kampaņas, kas noliedz Pārtikas un zāļu pārvaldes izvirzītos apgalvojumus. Viņi apgalvoja, ka jau iepriekš pieminētais dietilēnglikols, kas ir elektronisko cigarešu šķidruma sastāvā, tajā ir ļoti nelielā koncentrācijā, kas nekādā veidā nevar kaitēt veselībai, turklāt tas ir atrodams arī citos produktos, ko Pārtikas un zāļu pārvalde ir akceptējusi, kā, piemēram, nikotīna plāksteros un košļājamajās gumijās. Par spīti ražotāju apgalvojumiem, vairāki elektronisko cigarešu tirgotāji ierobežoja pārdošanas apjomus.

Par spīti visiem pētījumiem un apgalvojumiem par elektronisko cigarešu negatīvo ietekmi uz veselību, elektronisko cigarešu ražošanas un pārdošanas apjomi kopumā tikai turpināja pieaugt. 2011. gadā veikti pētījumi liecināja, ka lielākā daļa elektronisko cigarešu lietotāji vienalga uzskata, ka tās ir mazāk kaitīgas nekā tradicionālās cigaretes, turklāt vēl joprojām populārs bija uzskats, ka to lietošana var palīdzēt atbrīvoties no nikotīna atkarības.
2012. gadā Slimību kontroles centrs (Centers for Disease Control) paziņoja, ka elektroniskās cigaretes ir īpaši populāras tieši jauniešu vidū. Tas radīja īpaši lielas bažas, jo elektronisko cigarešu lietošana bieži vien bija aizsākums tradicionālo cigarešu lietošanai. Tas bija vēl viens iemesls, lai pastiprinātu elektronisko cigarešu ierobežojumus, kas ievērojami pasliktināja elektronisko cigarešu nozares darbību. Vēlāk arī dažādi pētījumu institūti centās pierādīt, ka elektroniskās cigaretes nekādā veidā nepalīdz atmest smēķēšanu, taču pētījumu rezultāti bija neviennozīmīgi.

Vairākus gadus tika veikti visdažādākie pētījumi saistībā ar elektroniskajām cigaretēm, bet bieži vien to rezultāti bija atkarīgi no katra pētījuma veicēja vai pasūtītāja interesēm. Medicīnas iestādes un neatkarīgie pētījumu institūti centās pierādīt to kaitīgo ietekmi uz veselību, savukārt paši elektronisko cigarešu ražotāji pasūtīja pētījumus, kuru rezultāti noliedza visu kas pierādīja elektronisko cigarešu negatīvo ietekmi uz veselību. Pateicoties tam, elektronisko cigarešu popularitāte kopumā būtiski nesamazinājās.

Pašlaik katrai valstij ir atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz elektronisko cigarešu ražošanu un pārdošanu. Lielākajā daļā valstu tās tiek uzskatītas par tādiem pašiem tabakas izstrādājumiem, kā parastās cigaretes, tāpēc uz elektroniskajām cigaretēm attiecas visi tie paši ierobežojumi. Vairākās valstīs, kā, piemēram, Brazīlija, Urugvaja, Singapūra u.c. elektriskās cigaretes ir pilnībā aizliegtas. Ļoti iespējams, ka ar laiku tās tiks aizliegtas arvien vairāk valstīs, ja tiks veikti nopietni pētījumi, kas pārliecinoši pierādīs elektronisko cigarešu negatīvā ietekme uz veselību. Tās arī varētu būt elektronisko cigarešu nozares beigas, ja vien ražotāji nenāks klajā ar jaunām idejām, pētījumiem un produktiem.