Interesanti fakti par smēķēšanu

Smēķētājs, lai izsmēķētu vienu cigareti, patērē aptuveni piecas minūtes no savas dzīves.

Cigāri un cigaretes, ir atzītas par falla simbolu. Internetā ir dažas saites, kuras ir veltītas smēķēšanai un kuras smēķēšanu atzīst par fetišismu. Lai, arī cik dīvaini tas liekas, bet smēķēšana ir tieši saistīta ar seksuālo nespēku.

Tabakas smēķēšana ir sākusies Amerikā, kur to pielietoja reliģiozu ceremoniju laikā un droši vien, ka iesākumā tā ir bijusi tikai šamaņu un priesteru izprieca. Senajos laikos, XVI. gadsimtā, Eiropā tika uzskatīts, ka tabaka palīdz daudzu slimību ārstēšanā un ļauno garu izdzīšanā.

Ir tāda versija, kura liecina, ka tabaku, uz Eiropu atveda mūks Ramons Peina, kurš pavadīja Kristoferu Kolumbu, viņa ceļojumos uz Ameriku.

Senajos laikos, Amerikā, tabaku zēlēja tieši tāpat, kā tēju; pulvera veidā to ieelpoja un lietoja uzturā kā tabakas želeju. Neskatoties uz visiem, augstāk minētajiem tabakas lietošanas veidiem, mūsdienās vispopulārākais ir tabakas pīpēšana.

Peruāņu aborigēni aguaruna, lietojot tabaku, izmantoja halucinogēnās vielas arī klizmās.

Eiropā, XVI. gadsimtā vidū, tika uzskatīts, ka tabakas smēķēšana var izārstēt no sifilisa.

XVI. gadsimtā Anglijā, pret smēķēšanu neviens pat neiedomājās protestēt, tāpēc, ka eksistēja Galena teorija par “četrām sulām”. Viņš apgalvoja, ka ķermenis sastāv no četrām sulām – karstas, aukstas, mitras un sausas. Smēķēšana bija paredzēta priekš tam, lai sasildītu ķermeni un ļautu tam izžūt. Tas bija vajadzīgs priekš tam, lai ķermenis kļūtu darba spējīgs.

Sers Voltērs Reli, kuram tika izpildīts nāves sods 1618. gadā, pirms došanās uz ešafotu, paņēma sev līdzi pīpi.

Apzīmējums “smēķēšana” radās tikai XVII. gadsimta beigās, pirms tam to visbiežāk sauca par “sauso dzeršanu”.

Urīnskābe ir ķīmisks savienojums, kurš tika atrasts urīnā un to speciāli pievienoja tabakai, lai cigaretes iegūtu papildus aromātu.

Tirgotāji no Eiropas, ieveda Āzijā un Indijā tabaku XVII. gadsimta vidū. Šajās valstīs, pirms smēķēšanas, tabaku bieži vien sajauca kopā ar citām lapām un garšvielām, bet pēc tam smēķēja ar speciāli tam paredzētu pīpi, kurai bija vairākas caurules. Mūsdienās šo ierīci sauc par ūdenspīpi. Smēķējot tādu pīpi, dūmi atdziest un atdod lielāko siltuma daudzumu šķidrumam, kurš atrodas ūdenspīpes iekšpusē un tas nemaz nav slikti, ja apkārt ir ļoti karsts klimats.

Cigaretēm, ļoti bieži, pievieno klāt cukuru un kakao, bet daudzi smēķētāji, kuriem ir cukura diabēts, par to pat nenojauš.

Ja ticam, senajai Indiešu teiksmai, tad tā mums vēsta, ka senajos laikos, lai glābtu cilvēci no bada, sieviete tika pārvērsta Lielo Garu. Tur, kur pieskārās viņas labā roka, sāka augt kartupeļi, bet tur, kur pieskārās kreisā roka, sāka augt kukurūza. Pēc tam, kad viņa jau zemi bija padarījusi auglīgu, viņa apgūlās, lai mazliet atpūstos un tajā vietā, sāka augt visas tabakas kultūras.

Ķīnas imperators Čun – Žen brīdināja, ka “vienkāršie” cilvēki, kuri smēķēs, tiks sodīti kā nodevēji, bet 1634. gadā Maskavas Patriarhs pasludināja, ka tie vīrieši un sievietes, kuri smēķē, tiks pērti ar rīkstēm pa muguru.

Bens Džonsons, Renesanses autors, apgalvoja, ka smēķēšana ir velna, gāzu palaišana.

Pjērs de Lankrs (1553 – 1632) – izglītots franču tiesnesis, centās pierādīt, ka tabakas pīpēšana, ir tieši saistīta ar raganu izdzīšanu Eiropā un “velnišķīgajiem” Vecās Pasaules indiāņiem.

Acteki, uzskatīja, ka tabaka ir dievietes Cihuakoatlas iemiesojums, kuras ķermenis pilnībā sastāvēja no tabakas. Ķirbju tabaka un somas pilnībā asociējās ar dievības simboliem.

Nikotīns ir nosaukts, franču sūtņa Portugālē Žana Niki vārdā, kurš XVI. gadsimta vidū, atveda tabaku un ieradumu pīpēt uz franču tiesu. Tur tabaka tika pasniegta kā ārstējošais līdzeklis.

Tikai pavisam nesen, pārsvarā rietumu tautās, pret smēķēšanu sāka izturēties, kā pret veselību graujošu līdzekli. ASV smēķētāji, laika periodā no 1965. gada līdz mūsdienām, ir samazinājušies uz pusi. Bet, diemžēl, attīstītajās valstīs, smēķētāju skaits paliek tajā pašā līmenī, bet vietām tam ir tendence augt.
Cigaretes ir pasaulē visvairāk ejošā prece.

Amerikas štatā Kentuki ir vislielākais skaits smēķētāju ASV (28,7%), bet štatā Juta (11,5%) – viszemākais.
Mūsdienās, katru gadu tiek saražots vairāk par 5,5 triljoniem cigarešu. Cigaretes, ir valstij, ļoti labs ienākumu veids, tāpēc, ka iedzīvotāju vidū ir ļoti daudz smēķējošu cilvēku.

ASV sievietes, bieži vien smēķēja visiem redzot, jo reklāmas devēji, to pasniedza kā vienlīdzības simbolu un sievietes neatkarības simbolu. Mūsdienās, ASV, smēķēšanas dēļ, bojā iet aptuveni 178 030 smēķējošu sieviešu.

Ir iespējams, ka sievietes, kuras smēķē grūtniecības laikā, dzemdēs bērnu ar mazu svaru un tālākajā attīstībā bērns cietīs pats no savām agresijas lēkmēm.
Britu aptauja liecina, ka 99% smēķējošu sieviešu nav aizdomājušies par sakarību starp smēķēšanu un dzemdes vēzi.

ASV, vairāk par 3000 nāves gadījumu ir saistīti ar plaušu vēzi, kurš ir attīstījies no pasīvās smēķēšanas.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka tabakas dūmi satur vairāk par 50 vielām, kuras izraisa vēzi.

20 minūtes pēc smēķēšanas, jūsu asins spiediens atgriežas normālajā ritmā. Viena gada laikā sirdslēkmes varbūtība samazinās uz pusi.
ASV, tabakas smēķēšana ir kļuvusi par iedzīvotāju galveno nāves cēloni.

Smēķēšana vairāk ir izplatīta to cilvēku vidū, kuri dzīvo aiz nabadzības robežas un tie, kuriem, kuri nav labas izglītības..
Ambra ir vaļu vēmekļi, kurus pievieno cigaretēm, lai tās būtu aromātiskākas.

Holivudas darbības attīstības laikā, režisori savās filmās izmantoja cigarešu dūmus, lai filmas atmosfērai piešķirtu noslēpumainību un jutekliskumu. Tabakas firmas noslēdza līgumus ar Holivudu, par cigarešu reklamēšanu.

Abi cilvēki, kuri piedalījās populārajā Marlboro Man reklāmā, nomira no plaušu vēža. No tā brīža, šīs cigaretes sāka saukt par “kovboju slepkavu”.
Lai arī dažas cigaretes tiek ražotas ar zemu nikotīna un darvas saturu, tās nav nemaz veselīgākas, tāpēc, ka smēķētājs cenšas pēc iespējas dziļāk ievilkt dūmus un gūt tādu pašu efektu, kā no parastajām cigaretēm.

Amerikā tika izveidota līga, kura centās atrunāt bērnus no smēķēšanas, diemžēl, tā pastāvēja tikai dažus gadus no 1919. gada līdz 1927. gadam.
Mašīnu ražotājs un anti tabakas aktīvists, Henrijs Fords, popularizēja teicienu, “mazo balto vergu tirgotājs”, tā izsakoties par XX. gadsimta tabakas ražošanas kompānijām. Gan Henrijs Fords, gan Tomas Edisons protestēja pret cigaretēm un atteicās ņemt darbā tos, kuri smēķēja darba laikā vai pēc darba laika.
Pirmā Pasaules kara laikā radās mīts, ka tie kareivji, kuri smēķē cigaretes ir vīrišķības simbols.

Pirmā Pasaules kara laikā karavīri lūdza, lai viņiem atsūta cigaretes, bet Otrā Pasaules kara laikā, tās bija jau iekļautas, karavīram nepieciešamo lietu sarakstā.

Franču antropologs un etnologs Klods Levi – Stross apgalvo, ka smēķēšana palīdz stiprināt personīgās attiecības kompānijas ietvaros un bieži vien kalpo par sociālās adopcijas indikatoru.