Pasīvā smēķēšana

Tad, kad mēs atrodamies smēķētāju sabiedrībā, mēs netīšām ieelpojam gaisu, kurš satur dūmus, kuri rodas no cigaretes degšanas, tāda gaisa elpošana, tad arī tiek uzskatīta par pasīvo smēķēšanu. Ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka tāda gaisa elpošana jeb pasīvā smēķēšana, organismam nav kaitīga, bet ja ir, tad tā nemaz nav kaitīgāka par pilsētas gaisa ieelpošanu un cigarešu dūmu kaitīgums, tas ir tikai, tāds izdomāts mīts, lai mūs biedētu.

Turpretī, medicīniskie un sociālie fakti, liecina pavisam kaut ko citu – pasīvās smēķēšanas kaitīgums apkārtējiem cilvēkiem ir nevis liels, bet vienkārši milzīgs.

Pasīvā smēķēšana ir ļoti kaitīga un risks, ko tā rada, kļūst vēl lielāks, ja:

  • jūs atrodaties slēgtā telpā.
  • ja, regulāri pavadītais laiks, dūmu pilnā telpā kļūst aizvien ilgāks.
  • ja, pasīvie smēķētāji ir grūtnieces un bērni.

Cigarešu dūmiem ir ļoti nepatīkama, asa smarža, tie iesūcas matos, apģērbā, bet pats galvenais, tie satur tieši tādas pašas kaitīgas vielas, kā cigaretes, dažas vielas uz pasīvajiem smēķētājiem iedarbojas daudz kaitīgāk, nekā uz pašu smēķētāju. Elpojot cigarešu dūmus, mēs lēnām nogalinām savu organismu, tieši tāpat, kā to dara smēķētāji.

Pasīvā smēķēšana negatīvi ietekmē visus mūsu orgānus un sistēmas un pastāv tikai viens veids, kā var novērst šo ļaunumu – nepieļaut savā tuvumā tā avotu.

Elpošanas orgāni un plaušas.

Nepatīkamie tabakas dūmi kairina augšējos elpceļus. Alerģiskais rinīts, sausums deguna dobumā, šķaudīšana, tāpēc, ka tiek kairināta gļotāda, tas viss ir tikai ļoti mazs ieskats, tajās problēmās, kuras rodas no cigarešu dūmu elpošanas. Pastāvīga deguna gļotādas kairināšana var izraisīt daudz un dažādu slimību, kuras bieži vien izpaužas kā hroniskas iesnas un pēc tam pārvēršas par astmu.

Daudzi cilvēki, nemaz nezina, ka elpošana caur degunu ir tieši saistīta ar auss slimībām. Uzblīdušais vai tieši otrādi, izžuvušais deguna dobums veicina tubootitis veidošanos, kura simptomi ir: bieži vidusauss iekaisumi, dzirdes pasliktināšanās, šņākoņa ausīs.

Bet, astmai, vēl vairāk “patīk” pasīvie smēķētāji, jo tā, tiem cilvēkiem, kuri elpo cigarešu dūmus, attīstās piecas reizes vairāk nekā tiem, kuriem ir paveicies nesatikties ar cigarešu dūmiem.

Hroniskais plaušu audu kairinājums var izraisīt gļotādas metaplāziju un tās augšanu un tas, savukārt, var izraisīt patoloģisku ķēdi, kura noved pie hroniskām plaušu slimībām.

Nervu sistēma un galvas smadzenes.

Nervu sistēma arī ļoti cieš ne tikai no smēķēšanas, bet arī no pasīvās smēķēšanas. Vismazākais ļaunums, ko nodara pasīvā smēķēšana ir psihiska aizkaitināmība, nervozitāte, jo cilvēks ļoti labi apzinās, kādu ļaunumu viņam nodara cigarešu dūmi un cik ļoti viņam negribas tos ieelpot, bet bieži vien situācija ir tāda, ka viņš neko nevar izmainīt un viņam vienkārši tie, gribot – negribot, ir jāieelpo.

Tas ir tikai dabiski, ka nikotīns, kura daudzums gaisā var būt daudz lielāks par paša smēķētāja ieelpoto daudzumu, rada iedarbību uz centrālo nervu sistēmu un sekas tam var būt: bezmiegs, miegainība, uzbudināmība, pazemināta ēstgriba, mainīgs garastāvoklis, garšas sajūtu izmaiņas, slikta dūša, vājums, galvas reibšana un tā tālāk.

Asinsrites sistēma un sirds.

Vielas, kuras satur cigarešu dūmi, kļūst par iemeslu asinsvadu slimībām: sirds ritma izmaiņām (tahikardijai, aritmijai), išēmijai.

Nikotīna hroniskā ietekme veicina sirds išēmijas saslimšanas: aterosklerozi, hipertoniju, stenokardiju, insultu, infarktu. Gan smēķētāji, gan pasīvie smēķētāji ir pakļauti smagas saslimšanas riskam, kurš var novest pie apakšējo ekstremitāšu gangrēnas.

Daudzveidīgie izmeklējumi, kuri tika veltīti pasīvās smēķēšanas ietekmes izpētei apliecināja, ka hroniska smēķēšana paaugstina risku saslimt ar insultu 42% un ka pasīvajiem smēķētājiem, šīs pataloģijas, kā arī jebkuru citu pataloģiju ārstēšana ir apgrūtināta hroniskās nikotīna intoksikācijas dēļ.

Acis.

Dūmu kaitīgā ietekme uz acīm, visiem ir ļoti labi zināma, to sastāvdaļas sausina acs gļotādu, liek cilvēkam daudz mirkšķināt, izraisa asaras, noved pie asinsvadu sašaurināšanās un radzenes atrofēšanās.

Cigarešu dūmi – spēcīgs alergēns, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc rodas alerģiskais konjuktivīts. Kādreiz, tas rodas kā atsevišķā saslimšana, bet kādreiz tas attīstās kopā ar alerģisko rinītu.

Reproduktīvā sistēma.

Pasīvā smēķēšana nodara ļoti lielu ļaunumu visai mūsu dzimumsistēmai, bet it īpaši lielu ļaunumu tā nodara sievietēm, kuru vīri ir smēķētāji, jo viņām menstruālais cikls var kļūt īsāks, nekā tām sievietēm, kuru vīri ir nesmēķētāji un tas var kļūt par iemeslu tam, ka sieviete nevar palikts stāvoklī.

Pasīvā smēķēšana ietekmē arī olnīcu veselību, zinātniskie pētījumi, apliecina, ka daudz vairāk problēmu rodas, ja sievietei ir tieša saistība ar pasīvo smēķēšanu.

Par pasīvās smēķēšanas ietekmi uz vīriešu reproduktīvo sistēmu ir maz zināms, bet tiek uzskatīts, ka spermatozoīdu aktivitāte, to skaits , var ļoti ciest no pasīvās smēķēšanas, tāpēc, ka kopā ar dūmiem tiek izelpots nikotīns, kurš ietekmē spermas kvalitātes rādītājus.

Kopējie riski.

Pētnieki, pasīvās smēķēšanas riskus sadalīja vairākās patoloģiskās grupās, kuru risks palielinās pasīvās smēķēšanas ietekmē. Pirmām kārtām, tās ir visas onkoloģiskās patoloģijas, kuru lielākā daļa ir plaušu pataloģijas.

Zinātniskie pētījumi, kuri tika veikti ASV, Lielbritānijā, Austrālijā un Vācijā, apstiprināja, ka pasīvajiem smēķētājiem, risks saslimt ar vēzi palielinās un, aptuveni, tas varētu būt par 30% lielāks.

Vairāk nekā par 70% palielinās risks saslimt ar piena dziedzeru vēzi un 10 – 15% ar nieru vēzi. Tas viss ir saistīts ar pasīvo smēķēšanu.

Izmeklējumi, kuri tika veikti Lielbritānijā, pierādīja, ka pasīvā smēķēšana palielina sirds išēmijas slimību skaitu par 50 – 60% un kļūst, par 2700 nāves iemeslu gadā, cilvēkiem vecumā no 20 – 65 gadiem un vēl par 8000 nāves gadījumu iemeslu cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem.

Dzirdes pasliktināšanās, astma, atmiņas zudumi un domāšanas spējas, ādas stāvokļa pasliktināšanās ir pasīvās smēķēšanas sekas, it īpaši cilvēkiem pēc 50 gadiem.

Pasīvā smēķēšana grūtniecības laikā.

Smēķēt vai nesmēķēt grūtniecības laikā, tas ir lēmums, kurš katrai sievietei ir jāpieņem pašai. Arī atbildību, par bērna tālāku attīstību, kura būs smēķēšanas sekas, mātei būs jāuzņemas pašai. Citādāk ir, ja sieviete grūtniecības laikā ir spiesta elpot mājinieku vai darba kolēģu cigarešu dūmus. To jau var uzskatīt par tīšu ļaunumu attiecībā pret sievieti un bērnu.

Pasīvā smēķēšana grūtniecības laikā var veicināt tādas patoloģijas:

  • liels priekšlaicīgu dzemdību risks.
  • baļļu samazināšanās Apgara skalā.
  • mazs jaundzimušā svars, kurš var kavēt tālāko bērna fizisko un psihisko attīstību, vajadzība pēc papildus aprūpes.
  • galvas apjoma un krūšu kurvja samazināšanās jaundzimušajam.
  • palielinās pēkšņas bērnu nāves sindroms.

Pasīvā bērnu smēķēšana.

Ja pieaugušie cilvēki vēl var aizstāvēt savas tiesības, tad bērniem to izdarīt ir ļoti grūti, tāpēc daudzi pieaugušie pilnīgi bezatbildīgi to dara bērnu klātbūtnē. Daudziem smēķētājiem pat piemīt sirdsapziņu mierinošas formāls akts – pavicināt ar roku un izgaiņāt dūmus, tajā brīdī, kad viņiem tuvojas bērns, tikai labuma no tā nav nekāda, bet toties nodarītais ļaunums bērniem ir ļoti liels.

Katru gadu ASV vidēji 200 000 bērnu, vecumā līdz 18 mēnešiem, no smēķētāju ģimenēm (kur smēķē abi vecāki vai viens no vecākiem), tiek ārstēti no pneimonijas un bronhīta un aptuveni 7% šo bērnu ir vajadzīga hospitalizācija.

Tas nav acumirklīgs ļaunums, tas uzkrājas pakāpeniski un ja mazulis piedzimst smēķētāja vai smēķētāju ģimenē, tad jau uz dzimšanas brīdi, viņam ir savas specifiskas novirzes no jaundzimušo normas.